Emil Woldemar Peitan
1837 - 1920
Emīls Voldemārs Peitans dzimis 1837.g. Ļaudonā, tautskolotāja dēls. Pirmo izglītību ieguvis vecāku mājās un 1848.-51.g. sava tēvoča, Lubānas mācītāja Augusta Peitana mājās. 1851.-56.g. mācījies Lazdonas mācītāja Heinriha Eberharda Bergmaņa pansijā, 1856.-61.g. studēja filoloģiju un teoloģiju Tērbatas universitātē. Pēc tam bija mājskolotājs 1861.-62.g. Sarkserā Igaunijā, 1862.-65.g. Jaunlaicenē un Lubānā, konsistorijas eksāmenu nokārtoja 1865.g., prakses gadu nostrādāja pie Lubānas mācītāja Peitana. 1866.g. 18. septembrī tika ordinēts par Krustpils mācītāja Alberta Tilinga adjunktu, 1871.g. 1. septembrī kļuva par Vitebskas guberņa mācītāja Fr. fon Heinleta adjunktu Polockā. Līdz 1875.g. pa laikam pasniedza ticības mācību Polockas militārajā ģimnāzijā. No 1877.g. 4. jūlija līdz 1878.g. 15. jūnijam bija vikārs Krustpilī, 1878.. 4. jūlijā – 1879.g. 31. decembrī – mācītāja Heinriha Karla Bernevica adjunkts Vircavā, kopš 1880.g. 1. janvāra – Vircavas mācītājs. 1883.-86.g. bija “Latviešu Avīžu” palīgredaktors. Nebija precējies. 1905.g. 1. janvārī viņš atkāpās no amata, un kopš tā laika dzīvoja Vidzemē.
Kallmeyer T. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands – Riga, 1910, S.570
1878. gadā uz Vircavu kā mācītājs pārnāk kāds pārvācojies latvietis Voldemārs Peitans, kurš darbojies še līdz 1905. gadam, kad aizgājis pensijā. Šis mācītājs, tāpat kā visi iepriekšējie vāciskā gara apustuļi, nekādu cieņu draudzes acīs iegūt, protams, nevarēja.