Wilhelm Lenz

1856 - 1932

Dzimis 1856.g. 14. jūnijā Aizkujas muižā, virsmežziņa Eduarda Lenca dēls. 1869.-70.g. mācījies mācītāja Keislera privātskolā Dzērbenē, 1871.-76.g. – guberņas ģimnāzijā Rīgā, 1878.-89.g. studēja medicīnu Tērbatas universitātē, 1891.g. ieguva doktora grādu. 1889.-91.g. bija Rīgas pilsētas slimnīcas asistents, 1892.g. – asistents Dr. Unnas dermatoloģiskajā klīnikā Hamburgā, 1892.-93.g. turpināja studijas Vīnē, 1893.-94.g. – brīvi praktizējošs ārsts Rīgā, 1896.g. – ārsta vietas izpildītājs Alūksnē, Gulbenē un Ainažos, kopš 1897.g. – brīvi praktizējošs ārsts Cēsīs. Sieva Marija Luīze fon Petersena, Cēsu sindika Antona fon Petersena meita.

Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart - Mitau 1905, S.267

Pag. ned. piektdienā pēc redakcijas slēgšanas saņēmām ziņu, ka miris ilggadīgais Cēsu ārsts Dr. Vilhelms Lencs, kurš dažus mēnešus atpakaļ Cēsis atstāja un pārcēlās uz Jelgavu pie saviem bērniem. Dr. Lencs bija viens no vecākajiem Cēsu pilsoņiem, pēc tautības vācietis. Viņu var raksturot kā labsirdīgu, visiem izpalīdzīgu cilvēku, kā pašaìzliedzīgu ārstu, kurš savā garajā mūžā izglābis daudzas dzīvības. Ar savu izcilo inteliģenci viņš ieņēma vāciešu sabiedrībā vadošo vietu un ilgus gadus bija viņu pārstāvis pilsētas pašvaldībā. Bet Dr. Lencs nebija no tiem vāciešiem, kas savā šovinismā ienīst visu, kas latvisks. Viņš augstu vērtēja latviešu kultūru un ticēja tās nākotnei. Ar to arī izskaidrojams, ka Dr. Lencs bija ļoti iecienīts latviešu sabiedrībā.
Nelaiķa mirstīgās atliekas piektdienas vakarā pārveda uz Cēsīm un novietoja baznīcā, kur svētdien notika izvadīšanas dievkalpojums. Sirmo doktoru guldija vācu draudzes kapos, piedaloties simtiem ļaužu no visām aprindām. Garīgo ceremoniju izpildīja māc. Betihers. Pie aizbērtā kapa vispirms runāja Tērbatas universitātes korporācijas ”Livonija" pārstāvis. Pēc tam no nelaiķa atvadījās Dr. Akermanis, nolikdams vaiņagu Latvijas lauku un mazpilsētu ārstu b-bas vārdā. Sirsnīgus vārdus teica māc. Apkalns, aizrādīdams, ka viņš grib runāt visu to cietēju vārdā, kuriem nelaiķis, dzīvs būdams, sniedzis palīdzību. Vēl runāja un vaiņagus nolika vācu pamatskolas pārzinis, vācu krājkases direktors Dr. Hervāgens u.c. Gandrīz katrs pavadītājs bija atnesis ziedus, kurus dziļā pateicībā nolika uz aizgājēja kapa.
Bērēs piedalījās arī pilsētas galva Dr. Vanadziņš.

Cēsu Vēstis, 23.04.1932

Sieva